10. Bhikkhunikkhandhakaṃ

1. Paṭhamabhāṇavāro

Mahāpajāpatigotamīvatthu

402.[a. ni. 8.51 idaṃ vatthu āgataṃ] Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpati [mahāpajāpatī (sī. syā.)] gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti. ‘‘Alaṃ, gotami, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā’’ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho mahapajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti. ‘‘Alaṃ, gotami, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā’’ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī – na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti – dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho mahāpajāpati gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulāhi sākiyānīhi saddhiṃ yena vesālī tena pakkāmi. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Atha kho mahāpajāpati gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiṃ gotamiṃ sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiṃ dummanaṃ assumukhiṃ rudamānaṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaṃ. Disvāna mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca – ‘‘kissa tvaṃ, gotami, sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā’’ti? ‘‘Tathā hi pana, bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, gotami, muhuttaṃ idheva tāva hohi, yāvāhaṃ bhagavantaṃ yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘esā, bhante, mahāpajāpati gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā – na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti. ‘‘Alaṃ, ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā’’ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti. ‘‘Alaṃ, ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā’’ti.

Atha kho āyasmā ānando [a. ni. 

比丘尼犍度
第一诵分
大爱道瞿昙弥事缘
当时,佛世尊住在释迦族的迦毗罗卫城尼拘律园。那时,大爱道瞿昙弥来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后站在一旁。站在一旁的大爱道瞿昙弥对世尊如是说:"世尊,善哉,愿女人能在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
"够了,瞿昙弥,不要喜欢女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
第二次...第三次大爱道瞿昙弥对世尊如是说:"世尊,善哉,愿女人能在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
"够了,瞿昙弥,不要喜欢女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
那时,大爱道瞿昙弥[想]:"世尊不允许女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者",忧愁、不悦、泪流满面、哭泣着,向世尊礼拜,右绕后离去。
那时,世尊在迦毗罗卫城随意住后,向毗舍离游行而去。渐次游行,到达了毗舍离。在那里,世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。那时,大爱道瞿昙弥剃发、披上袈裟衣,与众多释迦族女人一起向毗舍离出发。渐次到达毗舍离大林重阁讲堂。那时,大爱道瞿昙弥脚肿、身体沾满尘土,忧愁、不悦、泪流满面、哭泣着,站在门外。
尊者阿难见到大爱道瞿昙弥脚肿、身体沾满尘土,忧愁、不悦、泪流满面、哭泣着,站在门外。见后对大爱道瞿昙弥如是说:"瞿昙弥,你为何脚肿、身体沾满尘土,忧愁、不悦、泪流满面、哭泣着,站在门外?"
"尊者阿难,因为世尊不允许女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
"那么,瞿昙弥,你且在此稍等,我去请求世尊允许女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
那时,尊者阿难来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:"世尊,大爱道瞿昙弥脚肿、身体沾满尘土,忧愁、不悦、泪流满面、哭泣着,站在门外 - 世尊不允许女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。世尊,善哉,愿女人能在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
"够了,阿难,不要喜欢女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
第二次...第三次尊者阿难对世尊如是说:"世尊,善哉,愿女人能在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
"够了,阿难,不要喜欢女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
那时,尊者阿难[想]...

8.51 ‘‘atha kho āyasmato ānandassa etadahosī’’ti āgataṃ] – ‘‘na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ; yaṃnūnāhaṃ aññenapi pariyāyena bhagavantaṃ yāceyyaṃ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhabbo nu kho, bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ [sakidāgāmiphalaṃ (syā.)] vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaphalaṃ vā sacchikātu’’nti? ‘‘Bhabbo, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātu’’nti. ‘‘Sace, bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātuṃ; bahūpakārā, bhante, mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā , posikā, khīrassa dāyikā, bhagavantaṃ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṃ pāyesi; sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja’’nti.

Aṭṭhagarudhammā



那时,尊者阿难[想]:"世尊不允许女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者;我何不以另一种方式请求世尊允许女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
那时,尊者阿难对世尊如是说:"世尊,女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者后,能否证得预流果、一来果、不还果或阿罗汉果?"
"阿难,女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者后,能够证得预流果、一来果、不还果和阿罗汉果。"
"世尊,如果女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者后,能够证得预流果、一来果、不还果和阿罗汉果;世尊,大爱道瞿昙弥对世尊有大恩,她是世尊的姨母,是抚养者,是哺乳者,在世尊生母去世后给世尊哺乳。世尊,善哉,愿女人能在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者。"
八重法

403. ‘‘Sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamī aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā. Hotu upasampadā.

[pāci. 149] ‘‘Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā [garuṃkatvā (ka.)] mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā – uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ – diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Sace, ānanda, mahāpajāpati gotamī ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā’’ti.

Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike aṭṭha garudhamme uggahetvā yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca – ‘‘sace kho tvaṃ, gotami, aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā.

‘‘Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā – uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ – diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

‘‘Sace kho tvaṃ, gotami, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā’’ti.

‘‘Seyyathāpi, bhante ānanda, itthī vā puriso vā daharo, yuvā, maṇḍanakajātiko sīsaṃnahāto uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ [adhimattakamālaṃ (syā.)] vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpeyya; evameva kho ahaṃ, bhante, ānanda ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāmi yāvajīvaṃ anatikkamanīye’’ti.


"阿难,如果大爱道瞿昙弥接受八重法,这就是她的具足戒。
"已受具足戒一百年的比丘尼应当向当天受具足戒的比丘行礼、起立、合掌、恭敬。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼不得在无比丘的住处安居。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼每半月应当从比丘僧团期待两件事:问布萨和前往接受教诫。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼安居后应当在两部僧团中以三事自恣:所见、所闻或所疑。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼犯重法时应当在两部僧团中行半月摩那埵。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"式叉摩那学习六法两年后,应当在两部僧团中寻求受具足戒。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼不得以任何方式辱骂、诽谤比丘。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"从今日起,比丘尼对比丘的教诫之道关闭,比丘对比丘尼的教诫之道开放。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"阿难,如果大爱道瞿昙弥接受这八重法,这就是她的具足戒。"
那时,尊者阿难从世尊处学习了八重法后,来到大爱道瞿昙弥处,来到后对大爱道瞿昙弥如是说:"瞿昙弥,如果你接受这八重法,这就是你的具足戒。
"已受具足戒一百年的比丘尼应当向当天受具足戒的比丘行礼、起立、合掌、恭敬。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼不得在无比丘的住处安居。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼每半月应当从比丘僧团期待两件事:问布萨和前往接受教诫。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼安居后应当在两部僧团中以三事自恣:所见、所闻或所疑。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼犯重法时应当在两部僧团中行半月摩那埵。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"式叉摩那学习六法两年后,应当在两部僧团中寻求受具足戒。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"比丘尼不得以任何方式辱骂、诽谤比丘。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"从今日起,比丘尼对比丘的教诫之道关闭,比丘对比丘尼的教诫之道开放。这法应当尊重、敬重、尊崇、供养,终生不得违犯。
"瞿昙弥,如果你接受这八重法,这就是你的具足戒。"
"尊者阿难,就像年轻男子或女子,爱好装饰,洗净头后,得到青莲花、茉莉花或金银花的花环,用双手接受,戴在头上最高处;同样地,尊者阿难,我接受这八重法,终生不违犯。"


Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggahitā, bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā, upasampannā bhagavato mātucchā’’ti.

‘‘Sace, ānanda, nālabhissa mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, ciraṭṭhitikaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ abhavissa, vassasahassaṃ saddhammo tiṭṭheyya. Yato ca kho, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na dāni, ānanda, brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ bhavissati. Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati.

‘‘Seyyathāpi, ānanda, yāni kānici kulāni bahutthikāni [bahuitthikāni (sī. syā.)] appapurisakāni, tāni suppadhaṃsiyāni honti corehi kumbhathenakehi; evameva kho, ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

‘‘Seyyathāpi , ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭikā nāma rogajāti nipatati, evaṃ taṃ sālikkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti; evameva kho, ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

‘‘Seyyathāpi, ānanda, sampanne ucchukkhette mañjiṭṭhikā [mañjeṭṭhikā (sī. syā.)] nāma rogajāti nipatati, evaṃ taṃ ucchukkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti; evameva kho, ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

‘‘Seyyathāpi, ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭikacceva āḷiṃ bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya; evameva kho, ānanda, mayā paṭikacceva bhikkhunīnaṃ aṭṭha garudhammā paññattā yāvajīvaṃ anatikkamanīyā’’ti.

Bhikkhunīnaṃ aṭṭha garudhammā niṭṭhitā.

Bhikkhunīupasampadānujānanaṃ

404. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kathāhaṃ, bhante, imāsu sākiyānīsu paṭipajjāmī’’ti? Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetu’’nti.

Atha kho tā bhikkhuniyo mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavocuṃ – ‘‘ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā’’ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘imā maṃ, bhante ānanda, bhikkhuniyo evamāhaṃsu – ‘ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā’’’ti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mahāpajāpati, bhante, gotamī evamāha – ‘imā maṃ, bhante ānanda, bhikkhuniyo evamāhaṃsu – ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā’’’ti.

‘‘Yadaggena, ānanda, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā paṭiggahitā, tadeva sā [tadevassā (ka.)] upasampannā’’ti.



那时,尊者阿难来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:"世尊,大爱道瞿昙弥已接受八重法,世尊的姨母已受具足戒。"
"阿难,如果女人不能在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者,梵行将长久住世,正法将住世一千年。阿难,因为女人在如来所宣说的法律中从在家出家为无家者,现在梵行将不能长久住世。阿难,现在正法只能住世五百年。
"阿难,就像任何家族女多男少,很容易被盗贼和窃贼破坏;同样地,阿难,在任何法律中,如果女人能从在家出家为无家者,那梵行就不能长久住世。
"阿难,就像在成熟的稻田里,一种叫做白穗的病害降临,那稻田就不能长久存在;同样地,阿难,在任何法律中,如果女人能从在家出家为无家者,那梵行就不能长久住世。
"阿难,就像在成熟的甘蔗田里,一种叫做红腐病的病害降临,那甘蔗田就不能长久存在;同样地,阿难,在任何法律中,如果女人能从在家出家为无家者,那梵行就不能长久住世。
"阿难,就像一个人预先为大水池筑堤,以防止水溢出;同样地,阿难,我预先为比丘尼制定八重法,终生不得违犯。"
比丘尼八重法结束。
允许比丘尼受具足戒
那时,大爱道瞿昙弥来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后站在一旁。站在一旁的大爱道瞿昙弥对世尊如是说:"世尊,我应如何对待这些释迦族女人?"那时,世尊以法语开示、劝导、鼓励、令欢喜大爱道瞿昙弥。那时,大爱道瞿昙弥被世尊以法语开示、劝导、鼓励、令欢喜后,向世尊礼拜,右绕后离去。那时,世尊以此因缘、以此事由作法语后,告诉比丘们:"比丘们,我允许比丘们为比丘尼授具足戒。"
那时,那些比丘尼对大爱道瞿昙弥如是说:"尊者尚未受具足戒,我们已受具足戒;因为世尊已制定比丘应为比丘尼授具足戒。"那时,大爱道瞿昙弥来到尊者阿难处,来到后向尊者阿难礼拜,然后站在一旁。站在一旁的大爱道瞿昙弥对尊者阿难如是说:"尊者阿难,这些比丘尼对我如是说:'  者尚未受具足戒,我们已受具足戒;因为世尊已制定比丘应为比丘尼授具足戒。'"
那时,尊者阿难来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:"世尊,大爱道瞿昙弥如是说:'尊者阿难,这些比丘尼对我如是说:尊者尚未受具足戒,我们已受具足戒;因为世尊已制定比丘应为比丘尼授具足戒。'"
"阿难,从大爱道瞿昙弥接受八重法的那   刻起,她

405. Atha kho mahāpajāpati gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ekāhaṃ, bhante ānanda, bhagavantaṃ varaṃ yācāmi. Sādhu, bhante, bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhunīnañca yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma’’nti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mahāpajāpati, bhante, gotamī evamāha – ‘ekāhaṃ, bhante ānanda, bhagavantaṃ varaṃ yācāmi. Sādhu, bhante, bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhunīnañca yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma’’’nti.

‘‘Aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso , yaṃ tathāgato anujāneyya mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ. Imehi nāma, ānanda, aññatitthiyā durakkhātadhammā mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ na karissanti ; kimaṅgaṃ pana tathāgato anujānissati mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma’’nti?

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yāni tāni, bhante, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi sādhāraṇāni, kathaṃ mayaṃ, bhante, tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Yāni tāni, gotami, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi sādhāraṇāni, yathā bhikkhū sikkhanti tathā tesu sikkhāpadesu sikkhathā’’ti. ‘‘Yāni pana tāni, bhante, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, kathaṃ mayaṃ, bhante, tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Yāni tāni, gotami, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, yathāpaññattesu sikkhāpadesu sikkhathā’’ti.

406.[a. ni. 8.53] Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyya’’nti. ‘‘Ye kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saññogāya saṃvattanti no visaññogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāya; ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsananti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṃvattanti no saññogāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya, vīriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubbharatāya; ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’’nti.



那时,大爱道瞿昙弥来到尊者阿难处,来到后向尊者阿难礼拜,然后站在一旁。站在一旁的大爱道瞿昙弥对尊者阿难如是说:"尊者阿难,我向世尊请求一个恩惠。世尊,善哉,愿世尊允许比丘和比丘尼按资历互相行礼、起立、合掌、恭敬。"
那时,尊者阿难来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:"世尊,大爱道瞿昙弥如是说:'尊者阿难,我向世尊请求一个恩惠。世尊,善哉,愿世尊允许比丘和比丘尼按资历互相行礼、起立、合掌、恭敬。'"
"阿难,这是不可能的,没有机会,如来会允许向女人行礼、起立、合掌、恭敬。阿难,即使是那些说法不善的外道也不会向女人行礼、起立、合掌、恭敬;更何况如来会允许向女人行礼、起立、合掌、恭敬呢?"
那时,世尊以此因缘、以此事由作法语后,告诉比丘们:"比丘们,不应向女人行礼、起立、合掌、恭敬。若有人这样做,犯突吉罗罪。"
那时,大爱道瞿昙弥来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后站在一旁。站在一旁的大爱道瞿昙弥对世尊如是说:"世尊,那些比丘尼与比丘共同的学处,我们应如何对待这些学处?"
"瞿昙弥,那些比丘尼与比丘共同的学处,你们应如比丘们学习那样学习这些学处。"
"世尊,那些比丘尼与比丘不共同的学处,我们应如何对待这些学处?"
"瞿昙弥,那些比丘尼与比丘不共同的学处,你们应按所制定的学处学习。"
那时,大爱道瞿昙弥来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后站在一旁。站在一旁的大爱道瞿昙弥对世尊如是说:"世尊,善哉,愿世尊为我简要说法,我听闻世尊之法后,可独自隐居,不放逸、热心、专注地生活。"
"瞿昙弥,你应当知道,有些法导致贪欲而不导致离欲,导致束缚而不导致解脱,导致积聚而不导致减少,导致大欲而不导致少欲,导致不知足而不导致知足,导致群居而不导致独处,导致懈怠而不导致精进,导致难养而不导致易养;瞿昙弥,你应当确信 - 这不是法,这不是律,这不是师教。瞿昙弥,你应当知道,有些法导致离欲而不导致贪欲,导致解脱而不导致束缚,导致减少而不导致积聚,导致少欲而不导致大欲,导致知足而不导致不知足,导致独处而不导致群居,导致精进而不导致懈怠,导致易养而不导致难养;瞿昙弥,你应当确信 - 这是法,这是律,这是师教。"

407. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ na uddisīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti. Bhikkhuniyo na jānanti – ‘‘evaṃ pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – ‘evaṃ pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’’ti.

408. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo āpattiṃ na paṭikaronti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā āpatti na paṭikātabbā. Yā na paṭikareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti. Bhikkhuniyo na jānanti – ‘‘evaṃ āpatti paṭikātabbā’’ti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – ‘evaṃ āpattiṃ paṭikareyyāthā’’’ti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho bhikkhunīnaṃ āpatti paṭiggahetabbā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi bhikkhuṃ passitvā pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā āpattiṃ paṭikaronti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, rattiṃ vimānetvā idāni khamāpentī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu’’nti. Bhikkhuniyo na jānanti – ‘‘evaṃ āpatti paṭiggahetabbā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – ‘evaṃ āpattiṃ paṭiggaṇheyyāthā’’’ti.

409. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ kammaṃ na kariyati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātu’’nti.

Tena kho pana samayena katakammā bhikkhuniyo rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi bhikkhuṃ passitvā pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā khamāpenti ‘evaṃ nūna kātabba’nti maññamānā. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, rattiṃ vimānetvā idāni khamāpentī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātu’’nti. Bhikkhuniyo na jānanti – ‘‘evaṃ kammaṃ kātabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – ‘evaṃ kammaṃ kareyyāthā’’’ti.



当时,比丘尼们不诵波罗提木叉。他们将此事告知世尊...世尊说:"比丘们,我允许诵比丘尼波罗提木叉。"那时,比丘们想:"谁应该诵比丘尼波罗提木叉呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘为比丘尼诵波罗提木叉。"
当时,比丘们前往比丘尼住处为比丘尼诵波罗提木叉。人们诽谤、批评、传播流言说:"这些是他们的妻子,这些是他们的情人,现在他们要与她们欢乐!"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘不应为比丘尼诵波罗提木叉。若有人诵,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼为比丘尼诵波罗提木叉。"比丘尼们不知道"应如何诵波罗提木叉"。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘教导比丘尼:'你们应如此诵波罗提木叉。'"
当时,比丘尼们不忏悔罪过。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应不忏悔罪过。若有人不忏悔,犯突吉罗罪。"比丘尼们不知道"应如何忏悔罪过"。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘教导比丘尼:'你们应如此忏悔罪过。'"那时,比丘们想:"谁应该接受比丘尼的忏悔呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘接受比丘尼的忏悔。"
当时,比丘尼们在街道上、十字路口、三岔路口看到比丘时,将钵放在地上,偏袒右肩,蹲踞,合掌,忏悔罪过。人们诽谤、批评、传播流言说:"这些是他们的妻子,这些是他们的情人,晚上得罪他们,现在来请求原谅!"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘不应接受比丘尼的忏悔。若有人接受,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼接受比丘尼的忏悔。"比丘尼们不知道"应如何接受忏悔"。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘教导比丘尼:'你们应如此接受忏悔。'"
当时,不为比丘尼们作羯磨。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许为比丘尼作羯磨。"那时,比丘们想:"谁应该为比丘尼作羯磨呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘为比丘尼作羯磨。"
当时,作完羯磨的比丘尼们在街道上、十字路口、三岔路口看到比丘时,将钵放在地上,偏袒右肩,蹲踞,合掌,请求原谅,以为"应该这样做"。人们同样诽谤、批评、传播流言说:"这些是他们的妻子,这些是他们的情人,晚上得罪他们,现在来请求原谅!"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘不应为比丘尼作羯磨。若有人作,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼为比丘尼作羯磨。"比丘尼们不知道"应如何作羯磨"。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘教导比丘尼:'你们应如此作羯磨。'"

410. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamenti. Tasmiṃ kho pana adhikaraṇe vinicchiyamāne dissanti bhikkhuniyo kammappattāyopi āpattigāminiyopi. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu – ‘‘sādhu, bhante, ayyāva bhikkhunīnaṃ kammaṃ karontu, ayyāva bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggaṇhantu; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ āropetvā bhikkhunīnaṃ niyyādetuṃ – bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātuṃ, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ āropetvā bhikkhunīnaṃ niyyādetuṃ, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu’’nti.

Tena kho pana samayena uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī satta vassāni bhagavantaṃ anubandhā hoti vinayaṃ pariyāpuṇantī. Tassā muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Assosi kho sā bhikkhunī – ‘‘bhagavā kira sāvatthiṃ gantukāmo’’ti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ahaṃ kho satta vassāni bhagavantaṃ anubandhiṃ vinayaṃ pariyāpuṇantī. Tassā me muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Dukkaraṃ kho pana mātugāmena yāvajīvaṃ satthāraṃ anubandhituṃ. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ vinayaṃ vācetu’’nti.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

2. Dutiyabhāṇavāro



当时,比丘尼们在僧团中争吵、争论、争执,互相用言语伤害而住。她们无法平息这争端。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘平息比丘尼的争端。"
当时,比丘们平息比丘尼的争端。在审理那争端时,发现有应受羯磨和应犯罪的比丘尼。比丘尼们如是说:"尊者们,善哉,请尊者们为比丘尼作羯磨,请尊者们接受比丘尼的忏悔;因为世尊已制定比丘应平息比丘尼的争端。"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘判定比丘尼的羯磨后交给比丘尼,由比丘尼为比丘尼作羯磨;允许比丘判定比丘尼的罪后交给比丘尼,由比丘尼接受比丘尼的忏悔。"
当时,莲华色比丘尼的弟子比丘尼跟随世尊七年学习戒律。她记性差,学了又忘。那比丘尼听说:"据说世尊要去舍卫城。"那时,那比丘尼想:"我跟随世尊七年学习戒律。我记性差,学了又忘。女人终生跟随导师是困难的。我应该怎么办呢?"那时,那比丘尼将此事告知比丘尼们。比丘尼们将此事告知比丘们。比丘们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘教导比丘尼戒律。"
第一诵分结束。
第二诵分

411. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhunā bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcitabbā. Yo osiñceyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti …pe… ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhunā kāyo vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbo, na ūru vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbo, na aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbaṃ, na bhikkhuniyo obhāsitabbā, na bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojetabbaṃ. Yo sampayojeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ kaddamodakena osiñcanti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhu kaddamodakena osiñcitabbo. Yā osiñceyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṃ kātu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi bhikkhave, āvaraṇaṃ kātu’’nti. Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetu’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo kāyaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, thanaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, bhikkhū obhāsenti, bhikkhūhi saddhiṃ sampayojenti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā kāyo vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo…pe… na thano vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo, na ūru vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo, na aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbaṃ, na bhikkhū obhāsitabbā, na bhikkhūhi saddhiṃ sampayojetabbaṃ. Yā sampayojeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṃ kātu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṃ kātu’’nti. Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kappati nu kho ovādaṭṭhapitāya [ovādaṇṭhapitāya (syā.), ovādaṃṭhapitāya (ka.)] bhikkhuniyā saddhiṃ uposathaṃ kātuṃ, na nu kho kappatī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ovādaṭṭhapitāya bhikkhuniyā saddhiṃ uposatho kātabbo, yāva na taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hotī’’ti.



那时,世尊在毗舍离随意住后,向舍卫城游行。他渐次游行,到达舍卫城。在那里,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。
当时,六群比丘用泥水泼洒比丘尼,想:"也许她们会对我们产生欲望。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘不应用泥水泼洒比丘尼。若有人泼洒,犯突吉罗罪。比丘们,我允许对那比丘实施惩罚。"那时,比丘们想:"应该实施什么惩罚呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,应该让比丘尼僧团不向那比丘行礼。"
当时,六群比丘露出身体给比丘尼看...露出大腿给比丘尼看,露出生殖器给比丘尼看,对比丘尼说淫秽话,与比丘尼发生性关系,想:"也许她们会对我们产生欲望。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘不应露出身体给比丘尼看,不应露出大腿给比丘尼看,不应露出生殖器给比丘尼看,不应对比丘尼说淫秽话,不应与比丘尼发生性关系。若有人发生性关系,犯突吉罗罪。比丘们,我允许对那比丘实施惩罚。"那时,比丘们想:"应该实施什么惩罚呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,应该让比丘尼僧团不向那比丘行礼。"
当时,六群比丘尼用泥水泼洒比丘,想:"也许他们会对我们产生欲望。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应用泥水泼洒比丘。若有人泼洒,犯突吉罗罪。比丘们,我允许对那比丘尼实施惩罚。"那时,比丘们想:"应该实施什么惩罚呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许实施禁足。"实施禁足后,她们不遵守。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许停止教诫。"
当时,六群比丘尼露出身体给比丘看,露出乳房给比丘看,露出大腿给比丘看,露出生殖器给比丘看,对比丘说淫秽话,与比丘发生性关系,想:"也许他们会对我们产生欲望。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应露出身体给比丘看...不应露出乳房给比丘看,不应露出大腿给比丘看,不应露出生殖器给比丘看,不应对比丘说淫秽话,不应与比丘发生性关系。若有人发生性关系,犯突吉罗罪。比丘们,我允许对那比丘尼实施惩罚。"那时,比丘们想:"应该实施什么惩罚呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许实施禁足。"实施禁足后,她们不遵守。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许停止教诫。"那时,比丘们想:"是否允许与被停止教诫的比丘尼一起布萨,是否不允许?"他们将此事告知世尊。"比丘们,不应与被停止教诫的比丘尼一起布萨,直到那争端平息。"

412. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ovādaṃ ṭhapetvā cārikaṃ pakkāmi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma ayyo udāyī ovādaṃ ṭhapetvā cārikaṃ pakkamissatī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetvā cārikā pakkamitabbā. Yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena [tena kho pana samayena bhikkhū (syā. kaṃ.)] bālā abyattā ovādaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bālena abyattena ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū avatthusmiṃ akāraṇe ovādaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, avatthusmiṃ akāraṇe ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ ṭhapetvā vinicchayaṃ na denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetvā vinicchayo na dātabbo. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

413.[pāci. 1054] Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ovādaṃ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā ovādo na gantabbo. Yā na gaccheyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunisaṅgho ovādaṃ gacchati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, sabbena bhikkhunisaṅghena ovādo gantabbo. Gaccheyya ce, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādaṃ gantu’’nti.

Tena kho pana samayena catasso pañca bhikkhuniyo ovādaṃ gacchanti. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādo gantabbo. Gaccheyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve tisso bhikkhuniyo [bhikkhunīhi (ka.)] ovādaṃ gantuṃ. Ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘bhikkhunisaṅgho, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati; labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’nti. Tena bhikkhunā pātimokkhuddesako upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘bhikkhunīsaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati; labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’nti. Pātimokkhuddesakena vattabbo – ‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’ti? Sace hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pātimokkhuddesakena vattabbo – ‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’ti. Sace na hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pātimokkhuddesakena vattabbo – ‘ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditu’nti? Sace koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṃ, so ca hoti aṭṭhahaṅgehi samannāgato, sammannitvā vattabbo – ‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’ti. Sace na koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṃ, pātimokkhuddesakena vattabbo – ‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti.



当时,尊者优陀夷停止教诫后外出游行。比丘尼们抱怨、批评、传播流言说:"为什么尊者优陀夷停止教诫后就外出游行呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,不应停止教诫后外出游行。若有人外出,犯突吉罗罪。"
当时,愚笨无知的比丘停止教诫。他们将此事告知世尊。"比丘们,愚笨无知的人不应停止教诫。若有人停止,犯突吉罗罪。"
当时,比丘们无缘无故地停止教诫。他们将此事告知世尊。"比丘们,不应无缘无故地停止教诫。若有人停止,犯突吉罗罪。"
当时,比丘们停止教诫后不作裁决。他们将此事告知世尊。"比丘们,不应停止教诫后不作裁决。若有人不作,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们不去接受教诫。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应不去接受教诫。若有人不去,应按法处置。"
当时,整个比丘尼僧团都去接受教诫。人们抱怨、批评、传播流言说:"这些是他们的妻子,这些是他们的情人,现在他们要与她们欢乐!"他们将此事告知世尊。"比丘们,整个比丘尼僧团不应去接受教诫。若去,犯突吉罗罪。比丘们,我允许四五位比丘尼去接受教诫。"
当时,四五位比丘尼去接受教诫。人们同样抱怨、批评、传播流言说:"这些是他们的妻子,这些是他们的情人,现在他们要与她们欢乐!"他们将此事告知世尊。"比丘们,四五位比丘尼不应去接受教诫。若去,犯突吉罗罪。比丘们,我允许两三位比丘尼去接受教诫。应该来到一位比丘处,偏袒右肩,礼拜双足,蹲踞,合掌,如是说:'尊者,比丘尼僧团礼拜比丘僧团的双足,请求前来接受教诫;尊者,愿比丘尼僧团获得前来接受教诫。'那比丘应该来到诵波罗提木叉者处,如是说:'大德,比丘尼僧团礼拜比丘僧团的双足,请求前来接受教诫;大德,愿比丘尼僧团获得前来接受教诫。'诵波罗提木叉者应该说:'有被选为教诫比丘尼的比丘吗?'如果有被选为教诫比丘尼的比丘,诵波罗提木叉者应该说:'某某比丘被选为教诫比丘尼,比丘尼僧团应该去他那里。'如果没有被选为教诫比丘尼的比丘,诵波罗提木叉者应该说:'哪位尊者愿意教诫比丘尼?'如果有人愿意教诫比丘尼,而且他具备八种条件,应该选举他,然后说:'某某比丘被选为教诫比丘尼,比丘尼僧团应该去他那里。'如果没有人愿意教诫比丘尼,诵波罗提木叉者应该说:'没有被选为教诫比丘尼的比丘,比丘尼僧团应该以端正行为完成。'"

414. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ na gaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ovādo na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bālo hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘‘ovādaṃ, ayya, gaṇhāhī’’ti . ‘‘Ahañhi, bhaginī, bālo; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī’’ti? ‘‘Gaṇhāhayya , ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ovādo gahetabbo’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘‘ovādaṃ, ayya gaṇhāhī’’ti. ‘‘Ahañhi, bhaginī, gilāno; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī’’ti? ‘‘Gaṇhāhayya, ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – ṭhapetvā bālaṃ, avasesehi ovādo gahetabbo’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gamiko hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘‘ovādaṃ, ayya, gaṇhāhī’’ti. ‘‘Ahañhi, bhaginī, gamiko; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī’’ti? ‘‘Gaṇhāhayya, ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, avasesehi ovādo gahetabbo’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘‘ovādaṃ, ayya, gaṇhāhī’’ti. ‘‘Ahañhi, bhaginī, araññe viharāmi; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī’’ti? ‘‘Gaṇhāhayya , ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ, avasesehi ovādo gahetabbo’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā ovādaṃ gahetuṃ, saṅketañca kātuṃ – atra patiharissāmī’’ti.

415. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ gahetvā na ārocenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ovādo na ārocetabbo. Yo na āroceyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ gahetvā na paccāharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ovādo na paccāharitabbo. Yo na paccāhareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅketaṃ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅketaṃ na gantabbaṃ. Yā na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时,比丘们不接受教诫。他们将此事告知世尊。"比丘们,不应不接受教诫。若有人不接受,犯突吉罗罪。"
当时,有一位愚笨的比丘。比丘尼们来到他那里说:"尊者,请接受教诫。""姐妹们,我是愚笨的;我怎么接受教诫呢?""尊者,请接受教诫;因为世尊已制定比丘应接受比丘尼的教诫。"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许除愚笨者外,其余的人接受教诫。"
当时,有一位生病的比丘。比丘尼们来到他那里说:"尊者,请接受教诫。""姐妹们,我生病了;我怎么接受教诫呢?""尊者,请接受教诫;因为世尊已制定除愚笨者外,其余的人应接受教诫。"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许除愚笨者、病人外,其余的人接受教诫。"
当时,有一位要外出的比丘。比丘尼们来到他那里说:"尊者,请接受教诫。""姐妹们,我要外出;我怎么接受教诫呢?""尊者,请接受教诫;因为世尊已制定除愚笨者、病人外,其余的人应接受教诫。"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许除愚笨者、病人、要外出的人外,其余的人接受教诫。"
当时,有一位比丘住在林野。比丘尼们来到他那里说:"尊者,请接受教诫。""姐妹们,我住在林野;我怎么接受教诫呢?""尊者,请接受教诫;因为世尊已制定除愚笨者、病人、要外出的人外,其余的人应接受教诫。"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许住林野的比丘接受教诫,并约定:'我将在那里传达。'"
当时,比丘们接受教诫后不通知。他们将此事告知世尊。"比丘们,不应不通知教诫。若有人不通知,犯突吉罗罪。"
当时,比丘们接受教诫后不传达。他们将此事告知世尊。"比丘们,不应不传达教诫。若有人不传达,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们不去约定地点。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应不去约定地点。若有人不去,犯突吉罗罪。"

416. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dīghāni kāyabandhanāni dhārenti, teheva phāsukā nāmenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā dīghaṃ kāyabandhanaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā ekapariyākataṃ [ekapariyāyakataṃ (syā.)] kāyabandhanaṃ, na ca tena phāsukā nāmetabbā. Yā nāmeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vilīvena [vilivena (ka.)] paṭṭena phāsukā nāmenti…pe… cammapaṭṭena phāsukā nāmenti. Dussapaṭṭena phāsukā nāmenti. Dussaveṇiyā phāsukā nāmenti. Dussavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Coḷapaṭṭena phāsukā nāmenti. Coḷaveṇiyā phāsukā nāmenti. Coḷavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Suttaveṇiyā phāsukā nāmenti. Suttavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vilīvena paṭṭena phāsukā nāmetabbā…pe… na suttavaṭṭiyā phāsukā nāmetabbā. Yā nāmeyya āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo aṭṭhillena jaghanaṃ ghaṃsāpenti…pe… gohanukena jaghanaṃ koṭṭāpenti, hatthaṃ koṭṭāpenti, hatthakocchaṃ koṭṭāpenti, pādaṃ koṭṭāpenti, pādakocchaṃ koṭṭāpenti, ūruṃ koṭṭāpenti, mukhaṃ koṭṭāpenti, dantamaṃsaṃ koṭṭāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā aṭṭhillena jaghanaṃ ghaṃsāpetabbaṃ…pe… na dantamaṃsaṃ koṭṭāpetabbaṃ. Yā koṭṭāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

417. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo mukhaṃ ālimpanti…pe… mukhaṃ ummaddenti, mukhaṃ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṃ lañchenti, aṅgarāgaṃ karonti, mukharāgaṃ karonti, aṅgarāgamukharāgaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave , bhikkhuniyā mukhaṃ ālimpitabbaṃ…pe… na mukhaṃ ummadditabbaṃ, na mukhaṃ cuṇṇetabbaṃ, na manosilikāya mukhaṃ lañchitabbaṃ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo, na aṅgarāgamukharāgo kātabbo. Yā kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo avaṅgaṃ [apāṅgaṃ (?)] karonti…pe… visesakaṃ karonti, olokanakena olokenti, sāloke tiṭṭhanti; naccaṃ [sanaccaṃ (sī. syā.), samajjaṃ (ka.)] kārāpenti, vesiṃ vuṭṭhāpenti, pānāgāraṃ ṭhapenti, sūnaṃ ṭhapenti, āpaṇaṃ pasārenti, vaḍḍhiṃ payojenti, vaṇijjaṃ payojenti, dāsaṃ upaṭṭhāpenti, dāsiṃ upaṭṭhāpenti, kammakāraṃ upaṭṭhāpenti, kammakāriṃ upaṭṭhāpenti, tiracchānagataṃ upaṭṭhāpenti, harītakapakkikaṃ [harītakapaṇṇikaṃ (ka.)] pakiṇanti, namatakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā avaṅgaṃ kātabbaṃ…pe… na visesakaṃ kātabbaṃ, na olokanakena oloketabbaṃ, na sāloke ṭhātabbaṃ, na naccaṃ kārāpetabbaṃ, na vesī vuṭṭhāpetabbā, na pānāgāraṃ ṭhapetabbaṃ, na sūnā ṭhapetabbā, na āpaṇo pasāretabbo, na vaḍḍhi payojetabbā, na vaṇijjā payojetabbā, na dāso upaṭṭhāpetabbo, na dāsī upaṭṭhāpetabbā, na kammakāro upaṭṭhāpetabbo, na kammakārī upaṭṭhāpetabbā, na tiracchānagato upaṭṭhāpetabbo, na harītakapakkikaṃ pakiṇitabbaṃ, na namatakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时,比丘尼们穿戴长腰带,用它们来弯曲肋骨。人们抱怨、批评、传播流言说...就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应穿戴长腰带。若有人穿戴,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼穿戴一圈的腰带,但不应用它来弯曲肋骨。若有人弯曲,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们用竹条带弯曲肋骨...用皮带弯曲肋骨。用布带弯曲肋骨。用布条弯曲肋骨。用布卷弯曲肋骨。用布片弯曲肋骨。用布条弯曲肋骨。用布卷弯曲肋骨。用线条弯曲肋骨。用线卷弯曲肋骨。人们抱怨、批评、传播流言说:就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应用竹条带弯曲肋骨...不应用线卷弯曲肋骨。若有人弯曲,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们用骨头摩擦臀部...用牛膝盖骨敲打臀部,敲打手,敲打腋下,敲打脚,敲打脚底,敲打大腿,敲打脸,敲打牙龈。人们抱怨、批评、传播流言说...就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应用骨头摩擦臀部...不应敲打牙龈。若有人敲打,犯突吉罗罪。"
当时,六群比丘尼涂抹脸...按摩脸,在脸上撒粉,用朱砂在脸上画线,涂抹眼影,涂抹唇彩,涂抹眼影和唇彩。人们抱怨、批评、传播流言说...就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应涂抹脸...不应按摩脸,不应在脸上撒粉,不应用朱砂在脸上画线,不应涂抹眼影,不应涂抹唇彩,不应涂抹眼影和唇彩。若有人涂抹,犯突吉罗罪。"
当时,六群比丘尼画眼角...画额纹,通过窗户观看,站在明亮处;让人跳舞,让人当妓女,开设酒馆,开设屠宰场,开设商店,放高利贷,从事贸易,雇用男仆,雇用女仆,雇用男工,雇用女工,饲养动物,卖药草,穿戴毛毯。人们抱怨、批评、传播流言说...就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应画眼角...不应画额纹,不应通过窗户观看,不应站在明亮处,不应让人跳舞,不应让人当妓女,不应开设酒馆,不应开设屠宰场,不应开设商店,不应放高利贷,不应从事贸易,不应雇用男仆,不应雇用女仆,不应雇用男工,不应雇用女工,不应饲养动物,不应卖药草,不应穿戴毛毯。若有人穿戴,犯突吉罗罪。"

418. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbapītakāni cīvarāni dhārenti, sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti, sabbamañjiṭṭhikāni cīvarāni dhārenti, sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti, sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhārenti, sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti, acchinnadasāni cīvarāni dhārenti, dīghadasāni cīvarāni dhārenti, pupphadasāni cīvarāni dhārenti, phaladasāni cīvarāni dhārenti, kañcukaṃ dhārenti, tirīṭakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni…pe… na tirīṭakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

419. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī kālaṃ karontī evamāha – ‘‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū’’ti. Tattha bhikkhū ca bhikkhuniyo ca vivadanti – ‘‘amhākaṃ hoti, amhākaṃ hotī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Bhikkhunī ce, bhikkhave , kālaṃ karontī evaṃ vadeyya – ‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhusaṅgho, bhikkhunisaṅghassevetaṃ. Sikkhamānā ce, bhikkhave…pe… sāmaṇerī ce, bhikkhave, kālaṃ karontī evaṃ vadeyya – ‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhusaṅgho, bhikkhunisaṅghassevetaṃ. Bhikkhu ce, bhikkhave, kālaṃ karonto evaṃ vadeyya – ‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhunisaṅgho, bhikkhusaṅghassevetaṃ. Sāmaṇero ce, bhikkhave…pe… upāsako ce, bhikkhave…pe… upāsikā ce, bhikkhave…pe… añño ce, bhikkhave, koci kālaṃ karonto evaṃ vadeyya – ‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhunisaṅgho, bhikkhusaṅghasseveta’’nti.



当时,六群比丘尼穿戴全蓝色的衣服...穿戴全黄色的衣服,穿戴全红色的衣服,穿戴全深红色的衣服,穿戴全黑色的衣服,穿戴全大红色的衣服,穿戴全大橙色的衣服,穿戴未剪边的衣服,穿戴长边的衣服,穿戴花边的衣服,穿戴果边的衣服,穿戴紧身衣,穿戴树皮衣。人们抱怨、批评、传播流言说...就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应穿戴全蓝色的衣服...不应穿戴树皮衣。若有人穿戴,犯突吉罗罪。"
当时,有一位比丘尼临终时这样说:"我死后,愿我的用具归僧团所有。"在那里,比丘和比丘尼争论说:"应该归我们所有,应该归我们所有。"他们将此事告知世尊。"比丘们,如果比丘尼临终时这样说:'我死后,愿我的用具归僧团所有',比丘僧团无权处置,那只属于比丘尼僧团。比丘们,如果式叉摩那...比丘们,如果沙弥尼临终时这样说:'我死后,愿我的用具归僧团所有',比丘僧团无权处置,那只属于比丘尼僧团。比丘们,如果比丘临终时这样说:'我死后,愿我的用具归僧团所有',比丘尼僧团无权处置,那只属于比丘僧团。比丘们,如果沙弥...比丘们,如果优婆塞...比丘们,如果优婆夷...比丘们,如果其他任何人临终时这样说:'我死后,愿我的用具归僧团所有',比丘尼僧团无权处置,那只属于比丘僧团。"

420. Tena kho pana samayena aññatarā itthī purāṇamallī bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā rathikāya dubbalakaṃ bhikkhuṃ passitvā aṃsakūṭena pahāraṃ datvā pātesi [pavaṭṭesi (sī.)]. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma, bhikkhunī, bhikkhussa pahāraṃ dassatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa pahāro dātabbo. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā dūratova okkamitvā maggaṃ dātu’’nti.

Tena kho pana samayena aññatarā itthī pavutthapatikā jārena gabbhinī hoti. Sā gabbhaṃ pātetvā kulūpikaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘handayye, imaṃ gabbhaṃ pattena nīharā’’ti. Atha kho sā bhikkhunī taṃ gabbhaṃ patte pakkhipitvā saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Tena kho pana samayena aññatarena piṇḍacārikena bhikkhunā samādānaṃ kataṃ hoti – ‘yāhaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ labhissāmi, na taṃ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmī’ti. Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ passitvā etadavoca – ‘‘handa, bhagini, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā’’ti. ‘‘Alaṃ ayyā’’ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘handa, bhagini, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā’’ti. ‘‘Alaṃ ayyā’’ti. ‘‘Mayā kho, bhagini, samādānaṃ kataṃ – ‘yāhaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ labhissāmi, na taṃ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmī’ti. Handa , bhagini, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā’’ti. Atha kho sā bhikkhunī tena bhikkhunā nippīḷiyamānā nīharitvā pattaṃ dassesi – ‘‘passa, ayya, patte gabbhaṃ; mā ca kassaci ārocesī’’ti. Atha kho so bhikkhu ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṃ nīharissatī’’ti! Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṃ nīharissatī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā pattena gabbho nīharitabbo. Yā nīhareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā nīharitvā pattaṃ dassetu’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassenti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassessantī’’ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassetabbaṃ. Yā dasseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā ukkujjitvā pattaṃ dassetuṃ. Yañca patte āmisaṃ hoti, tena ca bhikkhu nimantetabbo’’ti.

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ rathikāya purisabyañjanaṃ chaḍḍitaṃ hoti. Taṃ bhikkhuniyo sakkaccaṃ upanijjhāyiṃsu. Manussā ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. Tā bhikkhuniyo maṅkū ahesuṃ. Atha kho tā bhikkhuniyo upassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā…pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhuniyo purisabyañjanaṃ upanijjhāyissantī’’ti! Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisabyañjanaṃ upanijjhāyitabbaṃ. Yā upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时,有一位前摔跤手的女子出家为比丘尼。她在街上看见一位虚弱的比丘,用肩膀撞击使他倒地。比丘们抱怨、批评、传播流言说:"为什么比丘尼会攻击比丘呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应攻击比丘。若有人攻击,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼看见比丘时,从远处避让给路。"
当时,有一位丈夫外出的女子与情人有了身孕。她堕胎后对常来的比丘尼说:"来吧,尊者,请用钵子把这胎儿拿走。"那时,那比丘尼把胎儿放入钵中,用大衣遮盖后离开。当时,有一位乞食的比丘发愿:"我得到的第一份食物,不给比丘或比丘尼就不会自己吃。"那时,那比丘看见那比丘尼后说:"来,姐妹,请接受食物。""不用了,尊者。"第二次...第三次,那比丘对那比丘尼说:"来,姐妹,请接受食物。""不用了,尊者。""姐妹,我已发愿:'我得到的第一份食物,不给比丘或比丘尼就不会自己吃。'来,姐妹,请接受食物。"那时,那比丘尼被那比丘逼迫,拿出钵子给他看:"尊者,请看钵中的胎儿;请不要告诉任何人。"那时,那比丘抱怨、批评、传播流言说:"为什么比丘尼会用钵子装胎儿呢?"那时,那比丘将此事告诉其他比丘。那些少欲知足的比丘...抱怨、批评、传播流言说:"为什么比丘尼会用钵子装胎儿呢?"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应用钵子装胎儿。若有人装,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼看见比丘时,拿出钵子给他看。"
当时,六群比丘尼看见比丘时,转身给他看钵底。比丘们抱怨、批评、传播流言说:"为什么六群比丘尼看见比丘时,会转身给他看钵底呢?"那时,那些比丘将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应看见比丘时转身给他看钵底。若有人给看,犯突吉罗罪。比丘们,我允许比丘尼看见比丘时,翻转钵子给他看。如果钵中有食物,应该邀请比丘用餐。"
当时,在舍卫城的街道上有男性生殖器被丢弃。比丘尼们仔细观察。人们大声喧哗。那些比丘尼感到羞愧。那时,那些比丘尼回到住处后将此事告诉其他比丘尼。那些少欲知足的比丘尼...抱怨、批评、传播流言说:"为什么比丘尼会观察男性生殖器呢?"那时,那些比丘尼将此事告诉比丘们。比丘们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应观察男性生殖器。若有人观察,犯突吉罗罪。"

421. Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ āmisaṃ denti. Bhikkhū bhikkhunīnaṃ denti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dassanti! Mayampi na jānāma dānaṃ dātu’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dātabbaṃ. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, saṅghassa dātu’’nti. Bāḷhataraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi dātu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ sannidhikataṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sannidhiṃ bhikkhunīhi [bhikkhunīhi bhikkhūhi (sī.)] paṭiggāhāpetvā [paṭiggahāpetvā (ka.)] paribhuñjitu’’nti.

Tena kho pana samayena manussā bhikkhunīnaṃ āmisaṃ denti. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ denti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhuniyo attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dassanti! Mayampi na jānāma dānaṃ dātu’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dātabbaṃ. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, saṅghassa dātu’’nti. Bāḷhataraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi dātu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ sannidhikataṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ sannidhiṃ bhikkhūhi bhikkhunīhi [bhikkhūhi bhikkhunīhi (sī.)] paṭiggāhāpetvā paribhuñjitu’’nti.

422. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ senāsanaṃ ussannaṃ hoti, bhikkhunīnaṃ [bhikkhunīnaṃ senāsanaṃ (syā. kaṃ.)] na hoti. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesuṃ – ‘sādhu, bhante, ayyā amhākaṃ senāsanaṃ dentu tāvakālika’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ senāsanaṃ dātuṃ tāvakālika’’nti.

Tena kho pana samayena utuniyo bhikkhuniyo onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhaṃ abhinisīdantipi abhinipajjantipi. Senāsanaṃ lohitena makkhiyyati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhaṃ abhinisīditabbaṃ abhinipajjitabbaṃ. Yā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, āvasathacīvara’’nti. Āvasathacīvaraṃ lohitena makkhiyyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, āṇicoḷaka’’nti. Coḷakaṃ nipatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, suttakena bandhitvā ūruyā bandhitu’’nti . Suttaṃ chijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, saṃvelliyaṃ, kaṭisuttaka’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, utuniyā kaṭisuttaka’’nti.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

3. Tatiyabhāṇavāro



当时,人们给比丘们食物。比丘们给比丘尼们。人们抱怨、批评、传播流言说:"为什么尊者们把给自己享用的东西给别人!我们也不知道该给谁布施!"他们将此事告知世尊。"比丘们,不应把给自己享用的东西给别人。若有人给,犯突吉罗罪。"
当时,比丘们的食物过多。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许给僧团。"食物更多。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许给个人。"
当时,比丘们储存的食物过多。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘们让比丘尼们接受储存的食物后享用。"
当时,人们给比丘尼们食物。比丘尼们给比丘们。人们抱怨、批评、传播流言说:"为什么比丘尼们把给自己享用的东西给别人!我们也不知道该给谁布施!"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应把给自己享用的东西给别人。若有人给,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们的食物过多。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许给僧团。"食物更多。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许给个人。"
当时,比丘尼们储存的食物过多。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘尼们让比丘们接受储存的食物后享用。"
当时,比丘们的住处过多,比丘尼们没有。比丘尼们派使者到比丘们那里说:"尊者们,请给我们暂时的住处。"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许给比丘尼们暂时的住处。"
当时,月经期的比丘尼们坐卧在覆盖的床和椅上。住处被血弄脏。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应坐卧在覆盖的床和椅上。若有人坐卧,犯突吉罗罪。比丘们,我允许使用月经布。"月经布被血弄脏。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许使用木钉布。"布掉落。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许用线系住,系在大腿上。"线断了。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许使用腰带,腰线。"
当时,六群比丘尼一直系着腰线。人们抱怨、批评、传播流言说:就像享受欲乐的在家女人。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应一直系着腰线。若有人系着,犯突吉罗罪。比丘们,我允许月经期的比丘尼系腰线。"
第二诵品完毕。
第三诵品

423. Tena kho pana samayena upasampannāyo dissanti – animittāpi, nimittamattāpi, alohitāpi, dhuvalohitāpi, dhuvacoḷāpi, paggharantīpi, sikhariṇīpi, itthipaṇḍakāpi, vepurisikāpi, sambhinnāpi, ubhatobyañjanāpi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, upasampādentiyā catuvīsati antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana , bhikkhave, pucchitabbā – ‘nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi paggharantī, nasi sikharaṇī [sikhariṇī (sī. syā.)], nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi sambhinnā, nasi ubhatobyañjanā? Santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussāsi, itthīsi, bhujissāsi, aṇaṇāsi, nasi rājabhaṭī? Anuññātāsi mātāpitūhi, sāmikena? Paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kinnāmāsi, kānāmā te pavattinī’’ti?

Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekatoupasampannāya bhikkhunisaṅghe visuddhāya bhikkhusaṅghe upasampādetu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ananusiṭṭhā upasampadāpekkhāyo antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitu’’nti.

Tattheva saṅghamajjhe anusāsanti. Upasampadāpekkhāyo tatheva vitthāyanti, maṅkū honti , na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṃ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana, bhikkhave, anusāsitabbā.



当时,有已受具足戒的人被发现 - 无性特征的、只有微小性特征的、无月经的、持续出血的、持续使用布的、流血的、阴蒂肥大的、女性阉人、男性特征的女性、阴道破裂的、双性人。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许为受具足戒者询问二十四种障碍法。比丘们,应该这样询问:'你是无性特征的吗?你是只有微小性特征的吗?你是无月经的吗?你是持续出血的吗?你是持续使用布的吗?你是流血的吗?你是阴蒂肥大的吗?你是女性阉人吗?你是男性特征的女性吗?你是阴道破裂的吗?你是双性人吗?你有这样的疾病吗 - 麻风、疮、白癞、肺痨、癫痫?你是人吗?你是女人吗?你是自由人吗?你无债务吗?你不是国王的仆人吗?你得到父母和丈夫的允许吗?你满二十岁了吗?你的钵和衣具备了吗?你叫什么名字?你的戒师叫什么名字?'"
当时,比丘们询问比丘尼们障碍法。求受具足戒的人感到困惑、羞愧,无法回答。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许在比丘尼僧团中受一次具足戒后,在比丘僧团中清净受具足戒。"
当时,比丘尼们未经指导就询问求受具足戒者障碍法。求受具足戒的人感到困惑、羞愧,无法回答。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许先指导,然后询问障碍法。"
她们就在僧团中间指导。求受具足戒的人仍然感到困惑、羞愧,无法回答。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许在一旁指导,然后在僧团中间询问障碍法。比丘们,应该这样指导。

424. ‘‘Paṭhamaṃ upajjhaṃ gāhāpetabbā. Upajjhaṃ gāhāpetvā pattacīvaraṃ ācikkhitabbaṃ – ‘ayaṃ te patto, ayaṃ saṅghāṭi, ayaṃ uttarāsaṅgo, ayaṃ antaravāsako, idaṃ saṃkaccikaṃ [saṅkacchikaṃ (syā.)], ayaṃ udakasāṭikā; gaccha amumhi okāse tiṭṭhāhī’’ti.

Bālā abyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bālāya abyattāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya anusāsitu’’nti.

Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, asammatāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sammatāya anusāsituṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā – attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ, parāya vā parā sammannitabbā.

‘‘Kathañca attanāva [attanā vā (ka.)] attānaṃ sammannitabbaṃ? Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo – ‘suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmā itthannāmaṃ anusāseyya’nti. Evaṃ attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ.

‘‘Kathañca parāya [parāya vā (ka.)] parā sammannitabbā? Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo – ‘suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmā itthannāmaṃ anusāseyyā’ti. Evaṃ parāya parā sammannitabbā.

‘‘Tāya sammatāya bhikkhuniyā upasampadāpekkhaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyā – ‘suṇasi itthannāme. Ayaṃ te saccakālo, bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ saṅghamajjhe pucchante santaṃ atthīti vattabbaṃ, asantaṃ natthīti vattabbaṃ. Mā kho vitthāyi [vitthāsi (ka.)], mā kho maṅku ahosi. Evaṃ taṃ pucchissanti – nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi paggharantī, nasi sikhariṇī, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi sambhinnā, nasi ubhatobyañjanā? Santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussāsi, itthīsi, bhujissāsi, aṇaṇāsi, nasi rājabhaṭī? Anuññātāsi mātāpitūhi, sāmikena? Paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kinnāmāsi, kānāmā te pavattinī’ti ?

‘‘Ekato āgacchanti. Na ekato āgantabbaṃ. Anusāsikāya paṭhamataraṃ āgantvā saṅgho ñāpetabbo – ‘suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Anusiṭṭhā sā mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmā āgaccheyyā’ti. ‘Āgacchāhī’ti vattabbā.

‘‘Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhunīnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā upasampadaṃ yācāpetabbā – ‘saṅghaṃ, ayye, upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayye, saṅgho anukampaṃ upādāya. Dutiyampi, ayye, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayye, saṅgho anukampaṃ upādāya. Tatiyampi, ayye, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayye, saṅgho anukampaṃ upādāyā’ti. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyanti.

‘‘Suṇasi itthannāme. Ayaṃ te saccakālo, bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ pucchāmi santaṃ atthīti vattabbaṃ, asantaṃ natthīti vattabbaṃ. Nasi animittā…pe… kinnāmāsi, kānāmā te pavattinīti. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –



"首先应让她选择戒师。选择戒师后,应指示钵和衣:"这是你的钵,这是大衣,这是上衣,这是下衣,这是覆肩衣,这是浴衣;去站在那边。"
愚笨无能的人指导。指导不当的求受具足戒者感到困惑、羞愧,无法回答。他们将此事告知世尊。"比丘们,愚笨无能的人不应指导。若有人指导,犯突吉罗罪。比丘们,我允许有能力的智慧比丘尼指导。"
未经认可的人指导。他们将此事告知世尊。"比丘们,未经认可的人不应指导。若有人指导,犯突吉罗罪。比丘们,我允许经认可的人指导。比丘们,应该这样认可 - 自己认可自己,或者由他人认可他人。
"如何自己认可自己?有能力的智慧比丘尼应通知僧团:'尊者们,请僧团听我说。某某是某某尊者的求受具足戒者。如果僧团认为适当,我某某将指导某某。'这样自己认可自己。
"如何由他人认可他人?有能力的智慧比丘尼应通知僧团:'尊者们,请僧团听我说。某某是某某尊者的求受具足戒者。如果僧团认为适当,某某将指导某某。'这样由他人认可他人。
"那位经认可的比丘尼应接近求受具足戒者,对她说:'听着,某某。现在是说实话的时候,是说真相的时候。在僧团中询问你时,如果有就说有,如果没有就说没有。不要困惑,不要羞愧。他们会这样问你:你是无性特征的吗?你是只有微小性特征的吗?你是无月经的吗?你是持续出血的吗?你是持续使用布的吗?你是流血的吗?你是肥大的吗?你是女性阉人吗?你是男性特征的女性吗?你是破裂的吗?你是双性人吗?你有这样的疾病吗 - 麻风、疮、白癞、肺痨、癫痫?你是人吗?你是女人吗?你是自由人吗?你无债务吗?你不是国王的仆人吗?你得到父母和丈夫的允许吗?你满二十岁了吗?你的钵和衣具备了吗?你叫什么名字?你的戒师叫什么名字?'
"她们不应一起来。指导者应先来通知僧团:'尊者们,请僧团听我说。某某是某某尊者的求受具足戒者。我已指导她。如果僧团认为适当,某某可以来。'应该说:'来吧。'
"让她偏袒右肩,礼拜比丘尼们的脚,蹲踞,合掌,请求受具足戒:'尊者们,我请求僧团授予我具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携我。尊者们,第二次我请求僧团授予我具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携我。尊者们,第三次我请求僧团授予我具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携我。'有能力的智慧比丘尼应通知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某尊者的求受具足戒者。如果僧团认为适当,我将询问某某障碍法。'
'听着,某某。现在是说实话的时候,是说真相的时候。我问你,如果有就说有,如果没有就说没有。你是无性特征的吗?...你叫什么名字?你的戒师叫什么名字?'有能力的智慧比丘尼应通知僧团:

425. ‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā . Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.

‘‘Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

‘‘Tāvadeva taṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā upasampadaṃ yācāpetabbā – ‘ahaṃ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā . Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā; saṅghaṃ, ayyā, upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Ahaṃ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Dutiyampi, ayyā, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Ahaṃ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Tatiyampi, ayyā, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāyā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya, itthannāmāya pavattiniyā. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

‘‘Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā – imissā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā’’ti.



"尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某尊者的求受具足戒者。她已清净无障碍法,她的钵和衣具备。某某请求僧团授予她具足戒,某某尊者为她的戒师。如果僧团认为适当,僧团应授予某某具足戒,某某尊者为她的戒师。这是动议。
"尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某尊者的求受具足戒者。她已清净无障碍法,她的钵和衣具备。某某请求僧团授予她具足戒,某某尊者为她的戒师。僧团正授予某某具足戒,某某尊者为她的戒师。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某尊者为她的戒师,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
"第二次我说此事...第三次我说此事 - 尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某尊者的求受具足戒者。她已清净无障碍法,她的钵和衣具备。某某请求僧团授予她具足戒,某某尊者为她的戒师。僧团正授予某某具足戒,某某尊者为她的戒师。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某尊者为她的戒师,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
"僧团已授予某某具足戒,某某尊者为她的戒师。僧团同意,因此保持沉默。我如是记住。"
"立即带她到比丘僧团那里,让她偏袒右肩,礼拜比丘们的脚,蹲踞,合掌,请求受具足戒:'尊者们,我某某是某某尊者的求受具足戒者。我已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。尊者们,我请求僧团授予我具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携我。尊者们,我某某是某某尊者的求受具足戒者。我已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。尊者们,第二次我请求僧团授予我具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携我。尊者们,我某某是某某尊者的求受具足戒者。我已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。尊者们,第三次我请求僧团授予我具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携我。'有能力的智慧比丘应通知僧团:
"尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。某某请求僧团授予她具足戒,某某为她的戒师。如果僧团认为适当,僧团应授予某某具足戒,某某为她的戒师。这是动议。
"尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。某某请求僧团授予她具足戒,某某为她的戒师。僧团正授予某某具足戒,某某为她的戒师。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某为她的戒师,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
"第二次我说此事...第三次我说此事 - 尊者们,请僧团听我说。这位某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。某某请求僧团授予她具足戒,某某为她的戒师。僧团正授予某某具足戒,某某为她的戒师。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某为她的戒师,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
"僧团已授予某某具足戒,某某为她的戒师。僧团同意,因此保持沉默。我如是记住。"
"立即应测量影子,说明季节,说明一天的部分,说明僧团的集会,应对比丘尼们说:'你们应该告诉她三依止和八不可作。'"

426. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhattagge āsanaṃ saṃkasāyantiyo kālaṃ vītināmesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ, avasesānaṃ yathāgatika’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo – bhagavatā anuññātaṃ aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ, avasesānaṃ yathāgatikanti – sabbattha aṭṭheva bhikkhuniyo yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhanti, avasesāyo yathāgatikaṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhattagge aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ, avasesānaṃ yathāgatikaṃ; aññattha sabbattha yathāvuḍḍhaṃ [aññattha yathāvuḍḍhaṃ (syā.)] na paṭibāhitabbaṃ. Yā paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

427.[pāci. 1050 ādayo] Tena kho pana samayena bhikkhuniyo na pavārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā na pavāretabbaṃ. Yā na pavāreyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo attanā pavāretvā bhikkhusaṅghaṃ na pavārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā attanā pavāretvā bhikkhusaṅgho na pavāretabbo. Yā na pavāreyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūhi saddhiṃ ekato pavārentiyo kolāhalaṃ akaṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhūhi saddhiṃ ekato pavāretabbaṃ. Yā pavāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purebhattaṃ pavārentiyo kālaṃ vītināmesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pacchābhattaṃ [bhikkhave bhikkhuniyā pacchābhattaṃ (syā. kaṃ.)] pavāretu’’nti. Pacchābhattaṃ pavārentiyo vikāle [vikālaṃ (ka.)] ahesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ajjatanā bhikkhunisaṅghaṃ [ajjatanā (sī.), ajjatanāya (ka.)] pavāretvā aparajju bhikkhusaṅghaṃ pavāretu’’nti.

Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunisaṅgho pavārento kolāhalaṃ akāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ bhikkhuniṃ byattaṃ paṭibalaṃ sammannituṃ – bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.

‘‘Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

‘‘Tāya sammatāya bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘bhikkhunīsaṅgho , ayyā, bhikkhusaṅghaṃ pavāreti – diṭṭhena vā, sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu [vadatu maṃ (ka.)], ayyā, bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi, ayyā…pe… tatiyampi, ayyā, bhikkhunisaṅgho bhikkhusaṅghaṃ pavāreti – diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Vadatu, ayyā, bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti.



当时,比丘尼们在食堂里争夺座位,浪费了时间。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许八位比丘尼按资历就座,其余的按到达顺序就座。"
当时,比丘尼们 - 世尊允许八位比丘尼按资历就座,其余的按到达顺序就座 - 在所有场合都只让八位比丘尼按资历就座,其余的按到达顺序就座。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许在食堂里八位比丘尼按资历就座,其余的按到达顺序就座;在其他所有场合都不应阻止按资历就座。若有人阻止,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们不自恣。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应不自恣。若有人不自恣,应按法处置。"
当时,比丘尼们自己自恣后不向比丘僧团自恣。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应自己自恣后不向比丘僧团自恣。若有人不自恣,应按法处置。"
当时,比丘尼们与比丘们一起自恣时喧闹。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应与比丘们一起自恣。若有人自恣,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们在上午自恣,浪费了时间。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许在下午自恣。"她们在下午自恣时过了时间。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许今天向比丘尼僧团自恣,明天向比丘僧团自恣。"
当时,整个比丘尼僧团自恣时喧闹。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许选派一位有能力的智慧比丘尼代表比丘尼僧团向比丘僧团自恣。比丘们,应该这样选派。首先应请求那位比丘尼,请求后有能力的智慧比丘尼应通知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。如果僧团认为适当,僧团应选派某某比丘尼代表比丘尼僧团向比丘僧团自恣。这是动议。
'尊者们,请僧团听我说。僧团正选派某某比丘尼代表比丘尼僧团向比丘僧团自恣。哪位尊者同意选派某某比丘尼代表比丘尼僧团向比丘僧团自恣,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
'僧团已选派某某比丘尼代表比丘尼僧团向比丘僧团自恣。僧团同意,因此保持沉默。我如是记住。'
"那位被选派的比丘尼带领比丘尼僧团到比丘僧团那里,偏袒右肩,礼拜比丘们的脚,蹲踞,合掌,应这样说:'尊者们,比丘尼僧团向比丘僧团自恣 - 以所见、所闻或怀疑。尊者们,请比丘僧团出于慈悲对比丘尼僧团说,看到过失将改正。第二次,尊者们...第三次,尊者们,比丘尼僧团向比丘僧团自恣 - 以所见、所闻或怀疑。尊者们,请比丘僧团出于慈悲对比丘尼僧团说,看到过失将改正。'"

428. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ uposathaṃ ṭhapenti, pavāraṇaṃ ṭhapenti, savacanīyaṃ karonti, anuvādaṃ paṭṭhapenti, okāsaṃ kārenti, codenti, sārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa uposatho ṭhapetabbo; ṭhapitopi aṭṭhapito; ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na pavāraṇā ṭhapetabbā; ṭhapitāpi aṭṭhapitā; ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ; katampi akataṃ; karontiyā āpatti dukkaṭassa. Na anuvādo paṭṭhapetabbo; paṭṭhapitopi appaṭṭhapito; paṭṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na okāso kāretabbo ; kāritopi akārito; kārentiyā āpatti dukkaṭassa. Na codetabbo; coditopi acodito; codentiyā āpatti dukkaṭassa . Na sāretabbo; sāritopi asārito; sārentiyā āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ uposathaṃ ṭhapenti, pavāraṇaṃ ṭhapenti, savacanīyaṃ karonti, anuvādaṃ paṭṭhapenti, okāsaṃ kārenti, codenti, sārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave bhikkhunā bhikkhuniyā uposathaṃ ṭhapetuṃ; ṭhapitopi suṭṭhapito; ṭhapentassa anāpatti. Pavāraṇaṃ ṭhapetuṃ; ṭhapitāpi suṭṭhapitā; ṭhapentassa anāpatti. Savacanīyaṃ kātuṃ; katampi sukataṃ; karontassa anāpatti. Anuvādaṃ paṭṭhapetuṃ; paṭṭhapitopi suppaṭṭhapito; paṭṭhapentassa anāpatti. Okāsaṃ kāretuṃ; kāritopi sukārito; kārentassa anāpatti. Codetuṃ; coditāpi sucoditā; codentassa anāpatti. Sāretuṃ; sāritāpi susāritā; sārentassa anāpattī’’ti.

429.[pāci. 1184] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyanti – itthiyuttenapi purisantarena, purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… ‘‘seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā’’ti [gaṅgāmahiyāti (sī.)]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā yānena yāyitabbaṃ. Yā yāyeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti, na sakkoti padasā gantuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, gilānāya yāna’’nti. Atha kho bhikkhunīnaṃ etadahosi – ‘‘itthiyuttaṃ nu kho, purisayuttaṃ nu kho’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, itthiyuttaṃ purisayuttaṃ hatthavaṭṭaka’’nti.

Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā yānugghātena bāḷhataraṃ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṃ pāṭaṅki’’nti.



当时,比丘尼们阻止比丘们布萨,阻止自恣,作诉说,提出指控,要求机会,指责,提醒。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应阻止比丘布萨;即使阻止也不算阻止;阻止者犯突吉罗罪。不应阻止自恣;即使阻止也不算阻止;阻止者犯突吉罗罪。不应作诉说;即使作了也不算作;作者犯突吉罗罪。不应提出指控;即使提出也不算提出;提出者犯突吉罗罪。不应要求机会;即使要求也不算要求;要求者犯突吉罗罪。不应指责;即使指责也不算指责;指责者犯突吉罗罪。不应提醒;即使提醒也不算提醒;提醒者犯突吉罗罪。"
当时,比丘们阻止比丘尼们布萨,阻止自恣,作诉说,提出指控,要求机会,指责,提醒。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘阻止比丘尼布萨;阻止即是阻止;阻止者无罪。阻止自恣;阻止即是阻止;阻止者无罪。作诉说;作即是作;作者无罪。提出指控;提出即是提出;提出者无罪。要求机会;要求即是要求;要求者无罪。指责;指责即是指责;指责者无罪。提醒;提醒即是提醒;提醒者无罪。"
当时,六群比丘尼乘车 - 有女人驾驶男人坐在中间的,有男人驾驶女人坐在中间的。人们抱怨、批评、传播流言..."就像在恒河和摩醯河上一样。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应乘车。若有人乘车,应按法处置。"
当时,有一位比丘尼生病,不能步行。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许病人乘车。"那时比丘尼们想:"是应该女人驾驶,还是男人驾驶?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许女人驾驶,男人驾驶,人力车。"
当时,有一位比丘尼因车辆颠簸而更加不适。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许轿子,轿椅。"

430. Tena kho pana samayena aḍḍhakāsī gaṇikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā ca sāvatthiṃ gantukāmā hoti – ‘bhagavato santike upasampajjissāmī’ti. Assosuṃ kho dhuttā – ‘aḍḍhakāsī kira gaṇikā sāvatthiṃ gantukāmā’ti. Te magge pariyuṭṭhiṃsu. Assosi kho aḍḍhakāsī gaṇikā – ‘dhuttā kira magge pariyuṭṭhitā’ti. Bhagavato santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘ahañhi upasampajjitukāmā; kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dūtenapi upasampādetu’’nti.

Bhikkhudūtena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhudūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti. Sikkhamānadūtena upasampādenti…pe… sāmaṇeradūtena upasampādenti…pe… sāmaṇeridūtena upasampādenti…pe… bālāya abyattāya dūtena upasampādenti. ‘‘Na, bhikkhave, bālāya abyattāya dūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya dūtena upasampādetunti.

‘‘Tāya dūtāya bhikkhuniyā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā, ayyā, saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Dutiyampi, ayyā, itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Tatiyampi, ayyā, itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāyā’ti . Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya pavattiniyā. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me , bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

‘‘Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā – tassā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā’’ti.



当时,一位名叫半迦尸的妓女在比丘尼中出家。她想去舍卫城:"我要在世尊面前受具足戒。"一些流氓听说:"据说半迦尸妓女想去舍卫城。"他们在路上埋伏。半迦尸妓女听说:"据说流氓在路上埋伏。"她派使者到世尊那里说:"我想受具足戒;我应该怎么做?"于是世尊以此因缘、以此场合说了法,然后告诉比丘们:"比丘们,我允许通过使者受具足戒。"
他们通过比丘使者受具足戒。他们将此事告知世尊。"比丘们,不应通过比丘使者受具足戒。若有人这样做,犯突吉罗罪。"他们通过式叉摩那使者受具足戒...他们通过沙弥使者受具足戒...他们通过沙弥尼使者受具足戒...他们通过愚笨无能的使者受具足戒。"比丘们,不应通过愚笨无能的使者受具足戒。若有人这样做,犯突吉罗罪。比丘们,我允许通过有能力的智慧比丘尼使者受具足戒。"
"那位使者比丘尼应到僧团那里,偏袒右肩,礼拜比丘们的脚,蹲踞,合掌,应这样说:'尊者们,某某是某某尊者的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。她因某种障碍不能来。尊者们,某某请求僧团授予她具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携她。尊者们,某某是某某尊者的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。她因某种障碍不能来。尊者们,第二次某某请求僧团授予她具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携她。尊者们,某某是某某尊者的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。她因某种障碍不能来。尊者们,第三次某某请求僧团授予她具足戒。尊者们,请僧团出于慈悲提携她。'有能力的智慧比丘应通知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。她因某种障碍不能来。某某请求僧团授予她具足戒,某某为她的戒师。如果僧团认为适当,僧团应授予某某具足戒,某某为她的戒师。这是动议。
'尊者们,请僧团听我说。某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。她因某种障碍不能来。某某请求僧团授予她具足戒,某某为她的戒师。僧团正授予某某具足戒,某某为她的戒师。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某为她的戒师,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
'第二次我说此事...第三次我说此事。尊者们,请僧团听我说。某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧团中受一次具足戒,清净。她因某种障碍不能来。某某请求僧团授予她具足戒,某某为她的戒师。僧团正授予某某具足戒,某某为她的戒师。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某为她的戒师,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
'僧团已授予某某具足戒,某某为她的戒师。僧团同意,因此保持沉默。我如是记住。'
"立即应测量影子,说明季节,说明一天的部分,说明僧团的集会,应对比丘尼们说:'你们应该告诉她三依止和八不可作。'"

431. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo araññe viharanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato etamatthaṃ, ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā araññe vatthabbaṃ. Yā vaseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena bhikkhunisaṅghassa uddosito dinno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, uddosita’’nti. Uddosito na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, upassaya’’nti. Upassayo na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, navakamma’’nti. Navakammaṃ na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi kātu’’nti.

432. Tena kho pana samayena aññatarā itthī sannisinnagabbhā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Tassā pabbajitāya gabbho vuṭṭhāti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho mayā imasmiṃ dārake paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, posetuṃ, yāva so dārako viññutaṃ pāpuṇātī’’ti.

Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṃ, aññāya ca bhikkhuniyā na labbhā dārakena saha vatthuṃ, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ bhikkhuniṃ sammannitvā tassā bhikkhuniyā dutiyaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.

‘‘Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Atha kho tassā dutiyikāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho mayā imasmiṃ dārake paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā sāgāraṃ yathā aññasmiṃ purise paṭipajjanti [paṭipajjati (syā.)] evaṃ tasmiṃ dārake paṭipajjitu’’nti.

433. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī garudhammaṃ ajjhāpannā hoti mānattacārinī. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṃ, aññāya ca bhikkhuniyā na labbhā saha mayā vatthuṃ, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ bhikkhuniṃ sammannitvā tassā bhikkhuniyā dutiyaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.

‘‘Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.



当时,比丘尼们住在森林里。流氓骚扰她们。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应住在森林里。若有人住,犯突吉罗罪。"
当时,一位优婆塞给比丘尼僧团捐了一个阁楼。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许阁楼。"阁楼不够。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许寺院。"寺院不够。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许新建。"新建不够。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许个人建造。"
当时,一位怀孕的女子在比丘尼中出家。她出家后生了孩子。那位比丘尼想:"我应该如何对待这个孩子?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许抚养,直到那孩子长大成人。"
那位比丘尼想:"我不能独自生活,其他比丘尼也不能与孩子一起生活,我应该怎么办?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许选派一位比丘尼作为那位比丘尼的伴侣。比丘们,应该这样选派。首先应请求那位比丘尼,请求后有能力的智慧比丘尼应通知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。如果僧团认为适当,僧团应选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣。这是动议。
'尊者们,请僧团听我说。僧团正选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣。哪位尊者同意选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
'僧团已选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣。僧团同意,因此保持沉默。我如是记住。'"
那位伴侣比丘尼想:"我应该如何对待这个孩子?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许除了同房外,像对待其他男人一样对待那孩子。"
当时,一位比丘尼犯了重法,正在履行摩那埵。那位比丘尼想:"我不能独自生活,其他比丘尼也不能与我一起生活,我应该怎么办?"他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许选派一位比丘尼作为那位比丘尼的伴侣。比丘们,应该这样选派。首先应请求那位比丘尼,请求后有能力的智慧比丘尼应通知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。如果僧团认为适当,僧团应选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣。这是动议。
'尊者们,请僧团听我说。僧团正选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣。哪位尊者同意选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
'僧团已选派某某比丘尼作为某某比丘尼的伴侣。僧团同意,因此保持沉默。我如是记住。'"

434. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sikkhaṃ paccakkhāya vibbhami. Sā puna paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṃ yāci . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṃ; yadeva sā vibbhantā tadeva sā abhikkhunī’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṃ saṅkami. Sā puna paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṃ yāci. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Yā sā, bhikkhave, bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṃ saṅkantā, sā āgatā na upasampādetabbā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisehi abhivādanaṃ , kesacchedanaṃ, nakhacchedanaṃ, vaṇappaṭikammaṃ, kukkuccāyantā na sādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sāditu’’nti [sādiyituṃ (ka.)].

435. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo pallaṅkena nisīdanti paṇhīsamphassaṃ sādiyantī [sādiyantā (ka.)]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā pallaṅkena nisīditabbaṃ. Yā nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti. Tassā vinā pallaṅkena na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā aḍḍhapallaṅka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vaccakuṭiyā vaccaṃ karonti . Chabbaggiyā bhikkhuniyo tattheva gabbhaṃ pātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vaccakuṭiyā vacco kātabbo. Yā kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, heṭṭhā vivaṭe uparipaṭicchanne vaccaṃ kātu’’nti.



当时,一位比丘尼舍戒还俗。她后来又回来,请求比丘尼们授予她具足戒。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼没有舍戒;她一还俗就不再是比丘尼了。"
当时,一位比丘尼从自己的教团转投外道。她后来又回来,请求比丘尼们授予她具足戒。他们将此事告知世尊。"比丘们,那位从自己的教团转投外道的比丘尼,她回来后不应授予她具足戒。"
当时,比丘尼们因为疑虑而不接受男人的礼敬、剪发、剪指甲、治疗伤口。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许接受。"
当时,比丘尼们跏趺而坐,享受脚跟的触感。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应跏趺而坐。若有人坐,犯突吉罗罪。"
当时,一位比丘尼生病。她如果不跏趺而坐就不舒服。他们将此事告知世尊。"比丘们,我允许比丘尼半跏趺而坐。"
当时,比丘尼们在厕所里大便。六群比丘尼就在那里堕胎。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应在厕所里大便。若有人这样做,犯突吉罗罪。比丘们,我允许在下面开放上面遮盖的地方大便。"

436. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo cuṇṇena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā cuṇṇena nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, kukkusaṃ mattika’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vāsitakāya mattikāya nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vāsitakāya mattikāya nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pakatimattika’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo jantāghare nahāyantiyo kolāhalaṃ akaṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā jantāghare nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paṭisote nahāyanti dhārāsamphassaṃ sādiyantī. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave , bhikkhuniyā paṭisote nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo atitthe nahāyanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā atitthe nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisatitthe nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisatitthe nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mahilātitthe nahāyitu’’nti.

Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Bhikkhunikkhandhako dasamo.

Imasmiṃ khandhake vatthū ekasataṃ.

Tassuddānaṃ –

Pabbajjaṃ gotamī yāci, nānuññāsi tathāgato;

Kapilavatthu vesāliṃ, agamāsi vināyako.

Rajokiṇṇena koṭṭhake, ānandassa pavedayi;

Bhabboti nayato yāci, mātāti posikāti ca.

Vassasataṃ tadahu ca, abhikkhupaccāsīsanā;

Pavāraṇā garudhammā, dve vassā anakkosanā.

Ovaṭo ca aṭṭha dhammā, yāvajīvānuvattanā;

Garudhammapaṭiggāho sāvassā upasampadā.

Vassasahassaṃ pañceva, kumbhathenakasetaṭṭi;

Mañjiṭṭhikaupamāhi, evaṃ saddhammahiṃsanā.

Āḷiṃ bandheyya pāeva, puna saddhammasaṇṭhiti;

Upasampādetuṃ ayyā, yathāvuḍḍhābhivādanā.

Na karissanti kimeva, sādhāraṇāsādhāraṇaṃ;

Ovādaṃ pātimokkhañca, kena nu kho upassayaṃ.

Na jānanti ca ācikkhi, na karonti ca bhikkhuhi;

Paṭiggahetuṃ bhikkhūhi, bhikkhunīhi paṭiggaho.

Ācikkhi kammaṃ bhikkhūhi, ujjhāyanti bhikkhunīhi vā;

Ācikkhituṃ bhaṇḍanañca, ropetvā uppalāya ca.

Sāvatthiyā kaddamoda, avandi kāya ūru ca;

Aṅgajātañca obhāsaṃ, sampayojenti vaggikā.

Avandiyo daṇḍakammaṃ, bhikkhuniyo tathā puna;

Āvaraṇañca ovādaṃ, kappati nu kho pakkami.

Bālā vatthuvinicchayā, ovādaṃ saṅgho pañcahi;

Duve tisso na gaṇhanti, bālā gilānagamikaṃ.

Āraññiko nārocenti, na paccāgacchanti ca;

Dīghaṃ vilīvacammañca, dussā ca veṇivaṭṭi ca;

Coḷaveṇi ca vaṭṭi ca, suttaveṇi ca vaṭṭikā.

Aṭṭhillaṃ gohanukena, hatthakocchaṃ pādaṃ tathā;

Ūruṃ mukhaṃ dantamaṃsaṃ, ālimpomaddacuṇṇanā.

Lañchenti aṅgarāgañca, mukharāgaṃ tathā duve;

Avaṅgaṃ visesoloko, sālokena naccena ca [sāloke sanaccena ca (sī.), sālokena sanaccanaṃ (syā.)].

Vesī pānāgāraṃ sūnaṃ, āpaṇaṃ vaḍḍhi vaṇijjā;

Dāsaṃ dāsiṃ kammakaraṃ, kammakāriṃ upaṭṭhayyuṃ.

Tiracchānaharītaki, sandhārayanti namatakaṃ;

Nīlaṃ pītaṃ lohitakaṃ, mañjiṭṭhakaṇhacīvarā.

Mahāraṅgamahānāmaacchinnā dīghameva ca;

Pupphaphalakañcukañca, tirīṭakañca dhārayuṃ.

Bhikkhunī sikkhamānāya, sāmaṇerāya accaye;

Niyyādite parikkhāre, bhikkhuniyova issarā.

Bhikkhussa sāmaṇerassa, upāsakassupāsikā;

Aññesañca parikkhāre, niyyāte bhikkhuissarā.

Mallī gabbhaṃ pattamūlaṃ, byañjanaṃ āmisena ca;

Ussannañca bāḷhataraṃ, sannidhikatamāmisaṃ.

Bhikkhūnaṃ yādisaṃ bhoṭṭhaṃ [heṭṭhā (sī.), heṭṭhaṃ (syā.), bhutti (ka.)], bhikkhunīnaṃ tathā kare;

Senāsanaṃ utuniyo, makkhīyati paṭāṇi ca.


当时,比丘尼们用香粉洗澡。人们抱怨、批评、传播流言..."就像享乐的在家女人一样。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应用香粉洗澡。若有人这样做,犯突吉罗罪。比丘们,我允许使用米糠和泥土。"
当时,比丘尼们用香泥洗澡。人们抱怨、批评、传播流言..."就像享乐的在家女人一样。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应用香泥洗澡。若有人这样做,犯突吉罗罪。比丘们,我允许使用普通泥土。"
当时,比丘尼们在浴室里洗澡时喧闹。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应在浴室里洗澡。若有人这样做,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们逆流洗澡,享受水流的触感。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应逆流洗澡。若有人这样做,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们在非渡口处洗澡。流氓骚扰她们。他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应在非渡口处洗澡。若有人这样做,犯突吉罗罪。"
当时,比丘尼们在男人的渡口处洗澡。人们抱怨、批评、传播流言..."就像享乐的在家女人一样。"他们将此事告知世尊。"比丘们,比丘尼不应在男人的渡口处洗澡。若有人这样做,犯突吉罗罪。比丘们,我允许在女人的渡口处洗澡。"
第三诵分结束。
比丘尼犍度第十。
此犍度有一百个事项。
其摘要如下:
乔达弥请求出家,如来不允许;
迦毗罗卫、毗舍离,导师前往。
在满是尘土的楼阁,告诉阿难;
能够、引导请求、母亲和养育者。
百年和当天,不依赖比丘;
自恣、重法、两年、不辱骂。
禁止和八法,终生随顺;
接受重法、雨季受具足戒。
千年和五年,偷水罐、白色;
茜草色的比喻,如是损害正法。
筑堤坝即可,正法再次确立;
尊者授具足戒,按资历礼敬。
不做有什么,共同和不共同;
教诫、波罗提木叉,谁应该住处。
不知道和告知,不做和比丘们;
接受比丘们的,比丘尼们接受。
告知比丘们的羯磨,比丘尼们抱怨;
告知和争吵,种植莲花。
舍卫城的泥巴味,不礼敬身体和大腿;
生殖器和猥亵,结党营私。
不应礼敬、惩罚,比丘尼们也一样;
遮障和教诫,是否适合离开。
愚人裁决事务,僧团五人教诫;
两三人不接受,愚人、病人、远行者。
林居者不告知,也不回来;
长的、竹皮和皮革、布料和发辫;
布发辫和辫子,线发辫和辫子;
种子、牛颚骨、手梳、脚也一样;
大腿、脸、牙肉,涂抹、按摩、涂粉。
刺青和涂胭脂,涂脸红,两种;
不涂眼影、窥视世界,窥视和跳舞。
妓女、酒馆、屠宰场,商店、高利贷、做生意;
男奴、女奴、男工,女工、侍者。
动物、诃梨勒果,持有毛毯;
蓝色、黄色、红色,茜草色、黑色衣服。
大染色、大名字、未割裁、长的;
花、果、紧身衣,树皮衣持有。
比丘尼对式叉摩那、沙弥尼死亡时;
交付的物品,比丘尼们是主人。
比丘、沙弥、优婆塞、优婆夷;
其他人的物品,交付时比丘是主人。
茉莉花、怀孕、钵底、调味品和食物;
过多和更多,储存的食物。
比丘们怎样吃,比丘尼们也应如此做;
住处、月经女人,被弄脏和门帘。


Chijjanti sabbakālañca, animittāpi dissare;

Nimittā lohitā ceva, tatheva dhuvalohitā.

Dhuvacoḷapaggharantī, sikharaṇitthipaṇḍakā;

Vepurisī ca sambhinnā, ubhatobyañjanāpi ca.

Animittādito katvā, yāva ubhatobyañjanā;

Etaṃ peyyālato heṭṭhā, kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso ca.

Sosāpamāro mānusī, itthīsi bhujissāsi ca;

Aṇaṇā na rājabhaṭī, anuññātā ca vīsati.

Paripuṇṇā ca kinnāmā, kānāmā te pavattinī;

Catuvīsantarāyānaṃ, pucchitvā upasampadā.

Vitthāyanti ananusiṭṭhā, saṅghamajjhe tatheva ca;

Upajjhāgāha saṅghāṭi, uttarantaravāsako.

Saṅkaccudakasāṭi ca, ācikkhitvāna pesaye;

Bālā asammatekato, yāce pucchantarāyikā.

Ekatoupasampannā, bhikkhusaṅghe tathā puna;

Chāyā utu divasā ca, saṅgīti tayo nissaye.

Aṭṭha akaraṇīyāni, kālaṃ sabbattha aṭṭheva;

Na pavārenti bhikkhunī, bhikkhusaṅghaṃ tatheva ca.

Kolāhalaṃ purebhattaṃ, vikāle ca kolāhalaṃ;

Uposathaṃ pavāraṇaṃ, savacanīyānuvādanaṃ.

Okāsaṃ code sārenti, paṭikkhittaṃ mahesinā;

Tatheva bhikkhu bhikkhunī, anuññātaṃ mahesinā.

Yānaṃ gilānayuttañca, yānugghātaḍḍhakāsikā;

Bhikkhu sikkhā sāmaṇera, sāmaṇerī ca bālāya.

Araññe upāsakena, uddosito upassayaṃ;

Na sammati navakammaṃ, nisinnagabbhaekikā.

Sāgārañca garudhammaṃ, paccakkhāya ca saṅkami;

Abhivādanakesā ca, nakhā ca vaṇakammanā.

Pallaṅkena gilānā ca, vaccaṃ cuṇṇena vāsitaṃ;

Jantāghare paṭisote, atitthe purisena ca.

Mahāgotamī āyāci, ānando cāpi yoniso;

Parisā catasso honti, pabbajjā jinasāsane.

Saṃvegajananatthāya , saddhammassa ca vuddhiyā;

Āturassāva bhesajjaṃ, evaṃ buddhena desitaṃ.

Evaṃ vinītā saddhamme, mātugāmāpi itarā;

Yāyanti [tāyanti (sī. syā.)] accutaṃ ṭhānaṃ, yattha gantvā na socareti.


切断和一切时候,无相也可见;
有相和血,以及持续出血。
持续流血,尖头女人和黄门;
半男半女和两性人,以及双性人。
从无相开始,直到双性人;
这是省略下面的,麻风、肿瘤、白癞。
消瘦、癫痫、人类,你是女人和自由人;
无债和非王仆,允许二十。
圆满和什么名字,你的戒师叫什么名字;
二十四种障碍,询问后受具足戒。
未受教导就展开,在僧团中也一样;
拿取依止师、大衣,上衣和内衣。
僧伽梨和浴衣,告知后派遣;
愚人未经同意一起,请求询问障碍。
一次受具足戒,在比丘僧团中也一样;
影子、季节、日子,僧团集会和三依止。
八不可作,时间在所有地方都是八;
比丘尼不自恣,比丘僧团也一样。
上午喧闹,过时也喧闹;
布萨、自恣,诉说、指控。
机会、指责、提醒,大仙所禁止;
比丘对比丘尼也一样,大仙所允许。
车乘、病人乘坐,车辆颠簸和半迦尸;
比丘、学处、沙弥,沙弥尼和愚人。
森林中优婆塞,阁楼和寺院;
不够和新建,怀孕和独自。
同房和重法,舍戒和转投;
礼敬、头发,指甲和治疗伤口。
跏趺坐和病人,大便、香粉和香泥;
浴室、逆流,非渡口和男人。
大乔达弥请求,阿难也如理;
有四众,在胜者教法中出家。
为了生起厌离,为了正法增长;
如病人的药,佛陀如是教导。
如是在正法中教导,女人也是如此;
到达不死之处,到那里后不悲伤。


Bhikkhunikkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ.

比丘尼犍度结束。


